Meža vērtības celšana, pārdomāti ciršanas darbi vai apsaimniekošanas jautājumi daļu mežu īpašniekus nesaista. Interesanti, ka šo jautājumu dziļāka izpēte, kas ir tieši saistīta ar meža īpašuma attīstību un cilvēka finansēm joprojām nav pietiekami pārdomāta mežu īpašnieku vidū. Kaut arī 2022.gadā arvien vairāk mežu īpašnieku iestājas par mežu apsaimniekošanu, ieviešot plānus sav īpašuma vērtības realizēšanā. Joprojām tiek pieņemti pārsteidzīgi lēmumi pie īpašuma pārdošanas, tiek pievērsta nepietiekama uzmanība meža vērtības uzlabošanas darbos, kā arī izvēlēti neuzticami partneri. Kādas ir top5 kļūdas Latvijas mežu īpašnieku vidū?
Pārdodot mežu vai cirsmu cilvēki nereti pieļauj daudz vairāk kļūdu, kā iegādājoties telefonu. Interesanti, ka pērkot mobilo telefonu tiek piesaistīti pat attālāki radi, kas ir zinoši modernajās tehnoloģijās. Tiek rūpīgi analizēti modeļi, telefona spējas, atmiņa un vizuālie parametri. Tomēr pie īpašuma pareizas apsaimniekošanas, pārdomātiem ciršanas darbiem vai meža pārdošanas cilvēku uzmanība bieži aizklejo. Kā viena no galvenajām kļūdām, ko pieļauj mežu īpašnieki – sava meža potenciāla un vērtības neapzināšanās. Kā arī zināšanu trūkums. Steiga. Un pat kārdinājums.
1. Mežu īpašnieki nepazīst savu īpašumu
Ir daļa mežu īpašnieku, kas nepazīst savu īpašumu. Īpaši sarežģīti ir tiem, kuru īpašums atrodas citā Latvijas malā. Daļa tādu saimnieku savu mežu ir redzējuši vien pāris reizes mūžā. Bet šāda mežu īpašnieku neziņa par savu īpašumu var novest pie neapdomīgiem lēmumiem. Kas nereti var izvērsties traģēdijā. Mežs var tikt atstāts novārtā, tam pāraugot un nopūstot. Var tikt piemeklēti ‘’risinājumi’’, kas nestrādās konkrētā meža labā. Mežs var tikt pārdots pirmajam uzpircējam. Mežs var tikt pārdots par neticami zemu cenu un, kas tik vel ne.
Nedaudz ironiski, ka pārdodot matu fēnu, cilvēki bieži vien daudz vairāk zina par šādu preci, nekā par savu mežu vai cirsmu. Ne tikai pie meža vai cirsmas pārdošanas, bet globāli – daļa mežu īpašnieku nevar atbildēt – kad ir veikta inventarizācija? Kāda ir valdošā koku suga? Vai mežs ir sauss vai mitrs? Kādas meža veltes var iegūt no īpašuma? Cik vērts ir īpašums? Kā var noskaidrot meža vērtību? Kā rīkoties meža slimību gadījumā? Kā atpazīt, kad mežā ir iemetušies kaitēkļi? Kā pasargāt mežu no pārpurvošanās utt?
Gan šāda nezina, gan arī nolaidība var mežu vai cirsmu nolaist līdz bezvērtīgam īpašumam, par kādiem īpašnieki nereti izsaucas‘’Cērtam visu nost’’ vai ‘’Pārdodam!’’ Ja mežu īpašniekam nav laika vai zināšanas sava īpašuma attīstībā, vienmēr var piemeklēt zinošu speciālistu, kas var palīdzēt sastādīt plānu un veicināt meža vērtību. Savukārt, ja mežu īpašnieks pats vēlas iesaistīties procesos, noteikti jākonsultējas ar nozares ekspertiem un cītīgi jāizglītojas. Gan, lai būtu kompetents sava īpašuma vērtības celšanā, gan, lai izvairītos uzstādīt neesošas diagnozes, kas meža vērtību var tikai negatīvi ietekmēt.
2. Zināšanu trūkums
Lai pareizi apsaimniekotu mežu, saimniekam ir jāvelta daudz laika un pūļu, lai kļūtu par ekspertu. Ne velti, lai par tādu kļūtu, nākas ilgi mācīties. Diemžēl daļa meža īpašnieku uzskata, ka meža vērtība ir atrodama google, un ar atbildēm no interneta pietiks, lai audzētu vērtīgu mežu. Tomēr tas ir tikpat riskanti, kā uzstādīt diagnozi pašam, nevēršoties pie ārsta. Abos gadījumos kādam var tikt nodarīts pāri. Meža gadījumā īpašniekam ir jāpazīst vairāk par koku nosaukumiem, ir jāapzinās slimības, un kas par tām liecina (kāds ir negantākais kaitēklis Latvijā, uzzini te). Jāsaprot, kā pareizi analizēt koku sugu īpatsvaru, kāds ir mežs, kāds ir meža situācijai atbilstošākais risinājums/ rīcības plāns, lai panāktu stipru un veselu mežu.
Mežs ir dzīvs organisms, kas mainās, tādēļ meža īpašniekam ir jāsaprot, ko īpašumā var un ko nevar darīt. Turklāt jāatceras, ka katrs mežs ir citādāks, pat divi blakus esoši meži atšķiras. Vienā var augt spēcīgas egles, bet otrā tām pāri liecas citas sugas. Kas der vienam, nederēs otram. Katrs mežs ir unikāls, un pieejas būs citādas. Ieteikumi un atbildes internetā nebūs īstais veids, kā veidot ilgtspējīgu īpašumu.
3. Īpašuma pārspīlēta sargāšana
Netrūkst tādu saimnieku, kas mežu sargā līdz tas zaudē savu vērtību. Daļa cilvēku dusmās rauc pieri par katru nocirsto koku. Tomēr ir jāspēj atdalīt – bezatbildīga īpašuma izsaimniekošana no pārdomātas īpašuma kopšanas. Ja mežs netiks pienācīgi kopts, tas nespēs pienācīgi augt, kļūstot vērtīgam. Savlaicīgi nocērtot pa kādam kokam, mežs var kļūt ievērojami vērtīgāks.
Lai augtu raženi tomāti vai lielas zemenes, arī nāksies retināt, griezt un piedalīties augšanas procesos. Arī auto bez pienācīgas aprūpes nekustēsies uz priekšu. Jebkurā mežā, patīk vai nepatīk koku ciršana, nāksies veikt kopšanas darbus, kuros ietilpst arī koku retināsana. Jāsaprot, ka mežs nav tikai privilēģija. Pastaigu vai sēņu vieta. Mežs – tas ir pienākums. Mežu īpašnieku pienākums – audzēt veselu un skaistu mežu.
4. Ātra nauda
Domājot par ātru naudu un tūlītēju ieguvumu, daudzi mežu īpašnieki var pieļaut kļūdas, un viens no biežākajiem, ir neapdomīgi un pārsteidzīgi lēmumi. Ātra nauda ir koku ciršana un meža pārdošana. Jo ātrak mežu pārdos, jo ātrāk saņems naudu. Vairumam šādu saimnieku nav vīzijas, ko vēlas no īpašuma, bet zina, ko vēlas pēc īpašuma. Visu kontrolē nauda. Vai tā būtu meža pārdošana, ciršana vai ieķīlāšana, dzenoties pēc ātras naudas, daļa saimnieku paliek bez kritiskās domāšanas. Tiek ķerts pēc pirmā partnera, netiek analizēta partnera reputācija, uzvedība un nodomi (kā neikrist spekulantu nagos, uzzini šeit). Īpašnieks ir zaudējis pamatu, viss notiek viena mērķa vārdā. Naudas. Tieši šāds mērķis bieži vien cilvēku ved neceļos.
Visbiežākā kļūda, ko pieļaut, tiek slēgts darījums ar pirmo uzpircēju. Vai tā ir meža apsaimniekošana vai pārdošana. Bet bieži pēc šādiem partneriem nākas savest kārtībā izdangātos ceļus, savest kārtībā mežu, apzināties zaudējumus. Kāds ir paņēmis vairāk, kā runāts, kāds izteicis ”labu cenu”, bet pārdevis par 3x lielāku cenu (uzzini kā noteikt patieso īpašuma vērtību šeit). Tādēļ pirms dzīties pēc ātras naudas, ir vērts pārdomāt, vai steigu nenāksies brangi nožēlot. Rūpīgi jāizvērtē partneri un jāsaprot, kā iegūt finanses, nenodarot pāri mežam un savai nervu sistēmai.
5. Nepareizu partneru izvēle
Īpaši bieža problēma ar ko saskaras daudzi, ir partneru izvēle, tos rūpīgi nepārbaudot. Netiek izzināts, kāda ir reputācija, stils, nodomi, attieksme, pieredze. Tomēr arī analizējot partnerus, ir ēnas puse. Ļoti rūpīgi jāattiecas pret ieteikumiem. Iespēju robežās vienmēr ir vērts uzzināt par potenciālā partnera padarīto darbu, lai izprastu, ko varētu sagaidīt. Vai mežu atstāj kārtīgu vai darbi notikuši laikā, vai ir ņemtas vērā meža īpašnieka vēlmes utt. Citu rekomendācijas vienmēr būs drošākas, kā pirmais sludinājums avīžu slejā. Tomēr joprojām jāvadās pēc saviem instiktiem. Ir jāveic nopietna izpēte, jāuzticās sajūtām, jāvērtē potenciālā pircēja vai apsaimniekotāja attieksme, uzvedība, pieredze.
Nekad nevajadzētu zvanīt pirmajam partnerim un neizzināt citus ūdeņus. Steigā izvēlēts partneris var gadīties spekulants, pēc kura var nākties saskarties ar virkni raižu. Darījumi bez līguma, maksāšana ‘’zeķē’’, noklusēti nodokļi, izpostīts īpašums, veikti darbi saimniekam nezinot. Pieredžu stāsti Latvijā netrūkst. Vienmēr rūpīgi jāizvērtē partneri – gan veicot meža pārdošanu, gan meklējot partneri ilgstošai sadarbībai. Lai neiekristu spekulantu nagos, katram meža īpašniekam jāzina arī sava meža reālā vērtība (meža vērtību bez maksas var noskaidrot šeit) un jābūt vīzijai, ko patiesībā vēlas no sava īpašuma – atstāt kā pensijas fondu vai pārdot tūlītējai peļņai. Uzzini, cik maksā Tavs īpašums MMV.LV (kas ir mmv, lasi šeit).
Varbūt pēc izlasītā Tev ir vēlme noskaidrot sava meža īpašuma vērtību? Ja Tu nezini, cik vērts ir Tavs īpašums – tad uzzini to bez maksas ŠEIT. Meža cenas noskaidrošana nav iemesls meža pārdošanai, bet zināt tā vērtību tirgū, ir katra īpašnieka pienākums!
Raksts tapis sadarbībā ar www.mmv.lv