Mežizstrāde Latvijā ir nozīmīga nozare, un tai ir būtiska loma valsts ekonomikā. Latvijā vairāk nekā pusi no Latvijas zemes platības klāj meži. Līdz ar to tā ir kļuvusi par vienu no lielākajām kokmateriālu eksportētājām Eiropas Savienībā. Veidojot vairāk nekā 10% no kopējā eksporta.
Meža nozare Latvijā ir ļoti regulēta, un pastāv stingri likumi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanas praksi. Latvijas valdība īsteno dažādas politikas, lai veicinātu atbildīgu mežizstrādes praksi, kas ir ekoloģiski un sociāli ilgtspējīga. Mežizstrādes sākotnējais mērķis ir apmierināt cilvēku vajadzības pēc koksnes ar likumīgiem paņēmieniem, neradot apdraudējumu apkārtējai videi.
Mežizstrāde galvenokārt attiecas uz koku izciršanu – komerciāliem vai rūpnieciskiem mērķiem, piemēram, kokmateriālu vai papīra ražošanai. Galvenokārt orientējoties uz skujkoku sugām, piemēram, priedi, egli un egli, kas tiek augstu novērtētas to daudzpusības dēļ būvniecībā un mēbeļu ražošanā. Mežizstrāde sākotnēji radās kā eksistenci nodrošinoša, lai sagādātu kurināmo, uzceltu mājokli, izgatavotu darbarīkus un ieročus. Tagad kļūstot daudzveidīgākai.
Lasīt arī ”Īstā patiesība, kādēļ ir jācērt kokus”
Latvija ir viena no lielākajām kokmateriālu eksportētājām. Saskaņā ar Latvijas Valsts meža dienesta datiem. 2020. gadā kopējais Latvijā iegūtās apaļkoksnes apjoms bija 16,2 miljoni kubikmetru. Paredzamā vērtība 634 miljoni eiro. Lielākā daļa šo kokmateriālu tiek eksportēti uz citām ES valstīm, kur lielākie tirgi ir Vācija, Zviedrija un Lielbritānija.
Kā iedalās mežizstrāde? Mežizstrāde iedalās pamatdarbos, kas sastāv no kokmateriālu apstrādes, pārvietošanas, uzskaites, kvalitātes kontroles un uzglabāšanas operācijām. Mežizstrādes procesi Latvijā iedalās fāzēs. Mežizstrādes pirmā fāze ir cirsmu darbu plānošana un izstrāde, kas sākas ar koku ciršanu. Savukārt izvešana ir otrā mežizstrādes fāze, kuras laikā kokmateriālus nogādā līdz krautuvei.
Mežizstrādei Latvijā ir arī ļoti praktiska nozīme – īpaši meža kopšanā un platības atbrīvošanā no apauguma. Lai saglabātu dabas un kultūras vērtības, mežizstrādei ir jābūt pārdomātai. Savukārt veicot koku izciršanu, arī pēc likuma, ir pienākums saglabāt dabas un kultūras mantojuma vērtības. Normatīvajos aktos ir noteikti dažādi periodi, kad kokus nav atļauts cirst, un to ir vērts zināt, plānojot mežizstrādi.
”Pārdod mežu? Cik svarīga ir mežu apsaimniekošana?”
Kādas ir mežizstrādes izmaksas? Mežizstrādes izmaksas Latvijā atšķiras atkarībā no dažādiem faktoriem. Piemēram, koksnes daudzuma, meža atrašanās vietas, cērtamā koka veida. Būtiski atzīmēt, ka mežizstrādes izmaksās nav iekļauti tikai tiešās koku nociršanas izmaksas. Tas ietver arī dažādas netiešās izmaksas, kas saistītas ar ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu – meža atjaunošanu, ceļu uzturēšanu un vides monitoringu.
Mežizstrāde Latvijā var sniegt ekonomisku labumu:
- Ekonomiskie ieguvumi: mežizstrāde var nodrošināt darba vietas un ienākumus vietējām kopienām un ekonomikai. Kokrūpniecība var radīt darba vietas mežsaimniekiem, mežizstrādātājiem, kravas automašīnu vadītājiem un citiem šajā nozarē strādājošajiem.
- Resursu izmantošana: mežizstrāde var būt veids, kā ilgtspējīgi izmantot atjaunojamos resursus. Koksni no mežizstrādes var izmantot celtniecības materiāliem, mēbelēm, papīra izstrādājumiem un citiem izstrādājumiem.
- Meža apsaimniekošana: Pareiza mežizstrāde var uzlabot meža veselību un produktivitāti, retinot aizaugušās platības un likvidējot nokaltušos vai slimos kokus. Ļaujot vairāk saules gaismas un barības vielu sasniegt atlikušos kokus.
- Savvaļas biotopu uzlabošana: Pareizi plānotas mežizstrādes darbības var nodrošināt jaunas dzīvotnes savvaļas dzīvniekiem, piemēram, briežiem, aļņiem un putniem, un palielināt bioloģisko daudzveidību.
- Ugunsgrēka riska samazināšana: likvidējot mirušos un slimos kokus, mežizstrāde var palīdzēt samazināt meža ugunsgrēku risku.
Tomēr mežizstrādei var būt arī negatīva ietekme uz vidi. Kailcirtes var izraisīt biotopu iznīcināšanu, augsnes eroziju un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Savukārt selektīvā mežizstrāde var sabojāt atlikušos kokus un izjaukt meža ekosistēmas.
Neskatoties uz spēkā esošo normatīvo regulējumu un centieniem nodrošināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanas praksi, apzinoties mežizstrādes nozīmīgumu. Meža nozare Latvijā tomēr saskaras ar zināmu vides aizsardzības grupu kritiku. Šīs grupas apgalvo, ka mežizstrādes darbības izraisa mežu izciršanu, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, augsnes degradāciju un saasina klimata pārmaiņas.
Savukārt mežizstrādes atbalstītāji apgalvo, ka mežizstrāde ir nepieciešama saimnieciskā darbība. Kas veicina tādas nozares kā papīra un koksnes ražošanu. Turklāt apgalvojot, ka mežizstrāde var palīdzēt novērst gan meža ugunsgrēkus, gan dažādu slimību uzliesmojumus.
”Uzzini, kas ir agresīvākais kaitēklis mežā!”
Noslēgumā jāsaka, ka mežizstrādes nozare ir būtisks Latvijas ekonomikas pienesējs, nodrošinot darba vietas un ienākumus daudziem cilvēkiem. Tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka mežizstrādes darbībai un tās ietekmei uz vidi ir jābūt uzraudzītai un pārvaldītai, lai samazinātu jebkādu negatīvo ietekmi uz ekosistēmu.
Varbūt pēc izlasītā Tev ir vēlme noskaidrot sava meža īpašuma vērtību? Ja Tu nezini, cik vērts ir Tavs īpašums – tad uzzini to bez maksas ŠEIT. Meža cenas noskaidrošana nav iemesls meža pārdošanai, bet zināt tā vērtību tirgū, ir katra īpašnieka pienākums!
Raksts tapis sadarbībā ar WWW.MMV.LV, Latvijā pirmā mežu un cirsmu cenu salīdzināšanas platforma.