Skaists, kopts, mūžīgi augošs mežs – sapņu mežs ikvienam meža īpašniekam. Tomēr, vai mežu īpašniekiem pietiek jaudas, zināšanas un finanses, lai sasniegtu šādu rezultātu? Kas notiek, ja mežs tiek atstāts novārtā jeb ‘saudzēts’, ļaujot tam augt dabiski – savā ceļā, tā procesos neiejaucoties?
Cilvēku ietekme uz mežu. Morāle, un uz tām balstīti lēmumi.
Cilvēki, runājot par mežu, var tikt iedalīti dažādās grupās – meža īpašnieki, apsaimniekotāji, mežu aizstāvji, mežu velšu izmantotāji, aktīvisti un citi. Tomēr nereti katra no šīm grupām, aizstāvot savas morāles un intereses, var būt par iemeslu lēmumiem, kas patiesībā mežam var nest ne visai labvēlīgus apstākļus.
Piemēram, mežu pircēji vai izstrādātāji, kuriem ir zems godprātības līmenis, nereti labu mežu pārvērš putekļos. Mežs tiek izcirsts, izsaimniekots, netiek sakopts vai pat atjaunots. Otra galējība ir neapsaimniekots mežs. Daudzi meža īpašnieki finansiāli nespēj atļauties meža apsaimniekošanu. Daži pat daudzus gadus mežu nav apmeklējuši, citi aizmirsuši, vēl citi – atstājuši to augam savā vaļā. Šādi visbiežāk koksne zaudē savas labās īpašības.
Bieži vien, ja laikus tiktu apsaimniekots mežs, saimnieki varētu no meža saņemt patiesi labu ražu, vairojot meža potenciālu nākotnē. Tomēr Latvijā ir daudz meža īpašumu, kas laika gaitā pārvēršas džuņgļos. Arī mežu aizstāvji, kaut viņu motīvi ir cēli, un nereti arī pamatoti, aizmirst, ka mežs ir dzīvs organisms. Ja tas netiek kopts (tai skaitā arī cirsts), tas zaudē ne tikai vērtību, bet arī spēku un pienesumu. Mežā savairojas ievas un kārkli, kas atņem spēku un perspektīvas vērtīgām sugām. Mežs aizaug un kļūst nevis par vērtīgu vidi, bet par vietu, kas nav pieejama nedz cilvēkiem, nedz ir mājvieta meža zvēriem. Mežu var pielīdzināt gan automašīnai, gan sadzīves tehnikai, pat apaviem, jo to kopjot, tā mūžs tiek nopietni pagarināts. Kokam kā jebkurai lietai uz pasaules ir termiņš, tiem ir dzīves cikls – tie pārstāj gan augt, gan ražot skābekli.
Aizaudzis mežs ir kaitējums gan meža īpašniekam, zaudējot meža potenciālu, gan pašam mežam. Pat pārdodot, mežs neienestu nekādu lielo peļņu. Bieži šādu kļūdu pieļauj veci ļaudis, ļaujot savam meža īpašumam augt. Tiesa, ļoti bieži ar cēlu mērķi – nodot tālāk mantiniekiem, lai paši izvērtē īpašuma tālāko nākotni. Bet diemžēl šāds mantojums drīzāk būs problēma, nekā labums. Abos gadījumos – gan pārdodot, gan apsaimniekojot.
Kaut arī apsaimniekošana var būt finansiāli smaga, tomēr regulāra meža kopšana prasīs krietni mazākus tēriņus un pūliņus, kā gadiem nekopts mežs. Tieši ekonomiski izdevīga, videi draudzīga, sociāli atbildīga meža apsaimniekošana palīdzēs vairot meža vērtību. Regulāri, pareizi un mērķtiecīgi apsaimniekojot mežu, tā vērtību var palielināt pat divkārši. Turklāt sen pierādīts, ka kopts mežs aug ātrāk, ir spēcīgāks un veselīgāks. Tas nozīmē, ka šāds mežs daudz ātrāk sasniedz saimniekiem tik ļoti gaidīto koksnes ražu. Gan tiem, kas ir meža īpašnieki, gan tie, kas iestājas par meža vērtībām, ir jāpieņem, ka mežs ir dzīvs organisms, kas prasa rūpes. Kas ir jāapsaimnieko, kurā ir jāveido kvalitatīva vide gan mežam kopumā, gan ceļam pretī augstvērtīgai koksnei. Viens spēcīgs koks, kas pilda savu funkciju noteikti būs labāks par 10 vājiem, nepietiekami sauli jutušiem kokiem. Vienmēr ir jāiestājas par tādām vērtībām, kas palīdz mežam gan izskatīties, gan justies labi, pat, ja tas reizēm nozīmētu mežu cirst.
Draudi mežam
Meža īpašniekiem ir jābūt arī klātesošiem, jo meža vērtību visai strauji var ietekmēt apstākļi, kur nav iesaistīti cilvēki. Tādas, piemēram, ir kaitēkļu epidēmijas. Mizgrauži un sakņu trupe var nogalināt pat ļoti lielas meža platības. Tāpat jāuzmanās no mežu ugunsgrēkiem. Šis ir viens no gadījumiem, kādēļ ir svarīgi veikt meža inventarizāciju. Lai valsts iestādēm būtu informācija par meža īpašumu. Diemžēl ugusngrēka postījumi ir pielīdzināmi kailcirtei. Pēc meža izciršanas koksnes augšanas cikls ir salīdzinoši garš, tāpat ir pēc ugusgrēka. Meža attīstība burtiski sākas no jauna.
Latvijas mežiem ir tendence arī pārplūst, un tos pareizi neapsaimniekojot, mežs pūst un zaudē savu spēku.
Kas labvēlīgi ietekmē meža vērtību?
1. Jaunaudžu kopšana palīdz ne tikai palielināt jaunaudžu platības (pat ievērojamos ciparos) un attīstīt koku sugas, bet ir pamats, lai izaudzētu produktīvu mežu;
2. Pareizi kopjot jaunaudzes, tiek palielināta augšanas telpa. Koksnes augšanas cikls samazinās pat līdz 20 gadiem (arī ciršanas periods tiek sasniegts daudz ātrāk);
3. Pārdomāta mežu apsaimniekošana palīdz palielināt nākotnes meža ražību un atstājamo koku vērtību;
4. Apsaimniekojot mežu, kā arī stādot selekcionētus stādus, var iegūt daudz vairāk m3, nekā ļaujot mežam augt pašam;
5. Apsaimniekots mežs ienes pelņu krietni ātrāk, nekā neapsaimniekots (pat līdz 20 gadiem ātrāk);
6. Vērtību palielina arī koksne, kurai ir liels noiets tirgū, piemēram, skujkokiem. Lapu kokiem ir mazāks noiets, turklāt tie nereti veido pāraugušu mīksto lapu koku audzes;
7. Obligāta ir mežu infrastruktūras sakārtošana – ceļu un meliorācijas sistēmu sakārtošana;
8. Neapsaimniekojot mežu vai nesakārtojot meliorācijas sistēmu, Latvijas meži var pārpurvoties. Zināms, ka koki ūdenī neaug, kas nozīmē, ka koksnes kvalitāte un meža vērtība strauji krītas. Šādus mežus ir arī ļoti grūti izstrādāt;
9. Slikts ceļš, grāvji vai to trūkums var ļoti ietekmēt mežizstrādi – sevišķi lietavu laikā. Nereti mežizstrāde šādos apstākļos tiek pātraukta;
10. Mežu atjaunošana/ stādīšana un pareiza stādu izvēle palielina meža vērtību nākotnē (pareiza stādu izvēle ievērojami ietekmē krājas pieaugumu, kā arī stumbru kvalitāti).
Par vērtīgiem mežiem,