Meža īpašniekam viens no galvenajiem veidiem, lai gūtu iespējami labāku īpašumu apsaimniekošanas efektivitāti, gūstot arī materiālo labumu, ir meža ciršana. Meži tiek kopti, stādīti un cirsti, un nereti – turēti kā nākotnes mantojums nākamajām paaudzēm. Lai arī, cik daudzi būtu pret meža ciršanu, tā tomēr ir svarīga meža uzturēšanas daļa. Mežs ir jāretina, jātīra un galvenais, jāuzlabo tā veselības stāvoklis.
1.Kādi dokumenti ir vajadzīgi, lai varētu uzsākt meža ciršanas darbus?
”Iesniegums koku ciršanai” uz kura pamata izsniedz apliecinājumu – rakstisks dokuments, noteikta parauga veidlapa, kurā meža īpašnieks norāda, kādu saimniecisko darbību veiks, un cik daudz vēlas veikt to savā meža īpašumā).
Apliecinājums – dokuments, kas apliecina meža ciršanas likumību (darbojas kā atļauja).
Bez apliecinājuma mežos drīkst cirst:
* sausos un kritušos kokus (tikai tad, kad mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par normatīvajos aktos noteikto kritisko šķērslaukumu);
* jaunaudzes, kuru vecums nepārsniedz 20 gadus, vai to caurmērs nepārsniedz 12 cm (ja notiek jaunaudžu kopšana);
* Attīrot robežstigas
2.Ciršu veidi un meža (koku) ciršana
Galvenā cirte (skatīt zemāk esošos attēlus)- koksnes galvenās ražas ievākšana mežaudzē pēc galvenās cirtes vecuma vai cirtes caurmēra sasniegšanas. Pēc meža (koku) ciršanas pabeigšanas jāveic meža atjaunošanas darbi.
Izlases cirte – galvenās cirtes veids, kurš neparedz pilnīgu koku nociršanu (pielieto dažāda vecuma mežaudzēs). Tiek pielietota gadījumos, kad kailcirte ir aizliegta (īpaši aizsargājamās teritorijās, aizsargjoslās).
Kailcirte – ciršanas veids, kad mežaudze tiek novākta vienā paņēmienā. Pēc kailcirtes mežs tiek atjaunots mākslīgi (stādot vai sējot) vai dabiski.
Pakāpeniskā cirte – mežaudze tiek novākta vairākos piegājienos (divos vai trijos, vai pat vairāk). Pakāpeniskās cirtes mērķis ir panākt meža dabisko atjaunošanos zem paliekošo koku vainagu klāja.
Kopšanas cirte – koku augšanas un mežaudzes veselības stāvokļa uzlabošanai.
Krājas kopšanas cirte – tiek gūti pirmie ienākumus no apaļkoku sortimentu realizācijas. Pirmajā kopšanas cirtē var iegūt tievo dimensiju koksni – malku un papīrmalku. Lielākā meža vecumā – vērtīgākus sortimentus – sīkbaļķus, baļķus un finierklučus.
Sastāva kopšanas cirte (jaunaudzes) – tiek uzsākta vērtīga meža izveide. Ciršanu uzsāk brīdī, kad ātraudzīgie koki sāk nomākt mērķa sugas kokus (koku augstums līdz 10 metriem).
Sanitārā cirte – kaitēkļu, slimību, bojāto koku izciršana.
Rekonstruktīvā cirte – meža (koku) ciršana pēc neproduktīvas mežaudzes normatīvajos aktos noteiktās kārtības.
Ainavu cirte – uzlabot ainavu, atsedzot ainaviskās vērtības, kultūrvēsturiskus vai dabas objektus.
3.Kāda ir meža (koku) ciršana galvenajā cirtē (pēc vecuma):
* Augstākā bonitāte ir 1, zemākā- 5.
Kāda ir meža (koku) ciršana galvenajā cirtē (pēc caurmēra):
4.Vai var cirst kokus, kuri nav sasnieguši noteikto vecumu, bet ir sasnieguši caurmēru?
Drīkst, ja ir sasniegts galvenās cirtes caurmērs. Mazākais vidējais caurmērs ir 1,3 metru augstumā, kāds jāsasniedz, lai mežaudzi varētu cirst galvenajā cirtē pirms galvenās cirtes vecuma sasniegšanas.
Koksne:
1. Caurmēra vērtības mežaudzes var sasniegt 40–50 gadu vecumā, tas nozīmē, ka var izaudzēt zāģbaļķus cilvēka dzīves laikā.
2. Katru gadu cilvēki nocērt vidēji 17 miljonus kubikmetru koksnes;
3. Katru gadu mežos nokalst vairāk kā 6 miljoni kubikmetru;
4. Latvijas mežos ir ap 700 miljoniem dzīvas koksnes, ap 60-70 miljoniem beigtas.
5. Beigtās kosnes daudzums ar katru gadu palielinās.
6. Latvijas mežos ir jāveicina meža atjaunošanas darbi produktīvu mežu izstrādei.
5.Kādi dokumenti ir jāiesniedz pēc meža (koku) ciršanas?
Pārskats (rakstisks dokuments, ar kuru meža īpašnieks informē mežniecību par savā mežā veikto mežsaimniecības darbību).
MMV.LV – Uzticams partneris ceļā uz pārdomātiem nākotnes lēmumiem!